Sadarbības lauksaimniecības un pārtikas ķēdes pārtikas sistēmas taisnīguma nodrošināšanai

8,1 % Eiropas iedzīvotāju saskaras ar vidēju pārtikas nedrošību, ko izraisa zemās algas, nepietiekama sociālā labklājība un pārtikas nepieejamība. Šajā pārskatā tiek izvērtēti sistēmiskie šķēršļi pārtikas pieejamībai — piemēram, augstās izmaksas, laika trūkums, nepietiekamas zināšanas par pārtiku, slikti transporta apstākļi un valodas grūtības — jo īpaši attiecībā uz iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un marginalizētām grupām. Tajā tiek izcelti kopienu vadīti pasākumi, piemēram, „Granville Community Kitchen“ (Apvienotā Karaliste), „Manos Verdes ASDECOBA“ (Spānija) un „NZSL/Solawi Erlangen“ (Vācija), kas izmanto diferencētu cenu noteikšanu, solidaritātes grozus un uz iemaksām balstītus modeļus, lai nodrošinātu cilvēka cieņu un pieejamību. Pētījumu piemēri liecina, ka pārtikas vienlīdzība prasa strukturālas reformas, taisnīgas algas, valsts atbildību un līdzdalības demokrātiju, nevis uz labdarību balstītas pieejas. Šajā pārskatā tiek aizstāvētas uz cilvēktiesībām balstītas, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, kuru pamatā ir pārtikas suverenitāte un kopienas līdzdalība.