Sadarbība kā vietējo šķirņu pārvaldības sistēmu pamatā

Vietējo šķirņu apsaimniekošana balstās uz kooperatīviem mehānismiem, kas šobrīd ir dažādu pretrunu centrā (ģenētikas tirgu liberalizācija, valsts finansējuma samazināšanās, jauno tehnoloģiju attīstība). Tomēr šīs vietējās šķirnes ir kopīgs resurss, un to daudzveidības saglabāšana ir būtiska, lai nodrošinātu lopkopības kapacitātes ilgtspējīgu attīstību nākotnē. Šī raksta mērķis ir izprast, uz kā pamata balstās sadarbība šo šķirņu pārvaldības sistēmās, kā arī noskaidrot, kādas sociālās iniciatīvas un inovācijas var attīstīt, lai veicinātu šo sadarbību. Šeit pētītais gadījums attiecas uz vietējām piena aitu šķirnēm Atlantijas Pirenejos, kuru selekcijas shēmas ir radījušas grūtības sadarbībā. Pēc tam, kad esam definējuši dažādus „selekcijas režīmus”, kas laika gaitā ir sekojuši viens otram un dažkārt ir nonākuši konfliktā saistībā ar vienu un to pašu resursu, mēs analizējam trīs šo sadarbības mehānismu dimensijas (selekcijas rīku izstrāde un izmantošana, kolektīvās kvalifikācijas aktivitātes, vaislas dzīvnieku tirgus). Nobeigumā mēs iepazīstinām ar dažādām inovatīvām pieejām, lai veicinātu sadarbību un no jauna definētu kopīgu projektu saistībā ar šo resursu pārvaldību.