Daži piemēri par marķieru palīdzības selekcijas priekšrocībām un ierobežojumiem kartupeļu audzēšanā

Selekcija ar marķieru palīdzību (SAM) ir iespējama tikai tad, ja molekulārie marķieri ir viegli lietojami un sniedz nozīmīgu informāciju. Kartupeļiem, kas ir tetraploīda un heterozigota suga, SAM pagaidām vēl ir samērā maz attīstīta. Mūsu pieeja bija, no vienas puses, meklēt molekulāros marķierus, kas saistīti ar interesējošajām pazīmēm, izmantojot segregējošas diploīdas populācijas, un pārbaudīt to pārnesamību uz tetraploīdu līmeni, un, no otras puses, pārbaudīt jau publicētos molekulāros marķierus dažādās tetraploīdās ģenētiskajās krātuvēs. Izvēlētie modeļi bija izturība pret kaitēkļiem (lapu miltrasa, ko izraisa Phytophthora infestans, izturība pret cistu nematodēm Globodera rostochiensis un G. pallida, izturība pret Y vīrusu) un glikoalkaloīdu saturs bumbuļos. Vienkāršas ģenētiskās determinācijas gadījumā (piemēram, Ry gēns, kas nodrošina rezistenci pret Y vīrusu, kas iegūts no Solanum stoloniferum, vai R1 gēns, kas nodrošina rezistenci pret lapu miltrasi, iegūts no S. demissum) publicētie marķieri tika apstiprināti dažādos ģenētiskajos resursos. Attiecībā uz H1 gēnu, kas nodrošina rezistenci pret G. rostochiensis, projekta laikā pieejamais marķieris mūsu materiālā izrādījās nesaistīts ar rezistenci, taču kopš tā laika ir validēti citi marķieri. Oligogēnās rezistences gadījumā, ko ilustrē rezistence pret G. pallida, kuras ģenētisko determinismu kontrolē 2 QTL, tika pārbaudīta 4 marķieru pārnesamība, kas ļauj izsekot QTL ar spēcīgu efektu GpaVspl dažādos tetraploīdos ģenētiskajos resursos. Tika apstiprināti arī divi marķieri, kas ļauj izsekot vājā efekta QTL GpaXIspl. Visi marķieri tika nodoti profesionālajiem partneriem, kuri tos tagad izmanto dažādos mērogos savās selekcijas programmās. Attiecībā uz poligēniski determinētiem raksturlielumiem (izturība pret lapu miltrasu un glikoalkaloīdu saturs) šobrīd šķiet pāragri apsvērt SAM izmantošanu.