Kviešu uzturvielu satura ģenētiskā un vides variabilitāte

Eiropas projekta „HEALTHGRAIN” ietvaros tika novērtēts 200 labības šķirņu kopums, tostarp 150 mīksto kviešu šķirnes, attiecībā uz dažādu bioaktīvo savienojumu saturu. Lielākajai daļai sastāvdaļu tika novērotas plašas variācijas, taču augstais saturs nebija saistīts ar šķirņu vecumu, ražību vai tehnoloģisko kvalitāti. Pēc tam, veicot vairāku reģionu un vairāku gadu analīzi 26 reprezentatīvu līniju kopumam, tika novērtēta sastāvdaļu satura pārmantojamība, kas atkarībā no vielas ir ļoti mainīga. Savienojumi, kas visdrīzāk reaģēs uz ģenētisko uzlabošanu, ir tokoļi, steroli, alkilrezorcinoli un miltos esošie šķīstošie arabinoxilāni (šķiedras). Attiecībā uz pēdējiem mēs ilustrējam molekulāro marķieru izstrādi, lai atvieglotu selekciju, izmantojot tiešās ģenētikas (QTL kartēšana) un apgriezto ģenētikas (kandidātgēni) pieejas.