Ilgstoša augsnes piesārņošana ar hlordekonu Antilās: kā to risināt?

Hlordekons, sintētisks organohloru insekticīds, tika izmantots Antilu banānu plantācijās līdz 1993. gadam. Tomēr tas joprojām piesārņo ūdens resursus, dažus pārtikas produktus un ūdens organismus. Jau ļoti agri lauksaimniecības pētniecība iesaistījās, lai atbildētu uz jautājumiem, kas radās saistībā ar šīs krīzes pārvaldību: kur atrodas piesārņotās augsnes? Vai šis piesārņojums ir ilgstošs? Šī molekula ir mazkustīga. Riska kartes, kas balstās uz retrospektīvo izmantošanu banānu plantācijās, liecina, ka Gvadelupā piesārņota ir 1/5 daļa no lauksaimniecībā izmantotās zemes, bet Martinikā — 2/5 daļas. Augsnes, kas bagātas ar organiskajām vielām, spēcīgi uzsūc hlordekonu. Tas nesadalās gaisā bagātās augsnēs; to var izskalot vienīgi infiltrācijas ūdeņi. Tādējādi tā noturība ir ilga — no viena līdz vairākiem gadsimtiem atkarībā no augsnes veida. Mākslīgā attīrīšana pašlaik nav iespējama. Tāpēc šis piesārņojums ir jāpārvalda. Lai samazinātu iedzīvotāju pakļautību šai vielai un pārtikas produktu piesārņojumu, lauksaimniekiem ir jāizmanto tādas audzēšanas un lopkopības sistēmas, kas ir saderīgas ar hlordekona koncentrāciju augsnē, vienlaikus saglabājot augsnes auglību. Ir pieejams rīks, kas ņem vērā zemes gabala piesārņojuma līmeni un kultūraugu piesārņojumu: daži kultūraugi ir ļoti piesārņoti (bumbuļaugi), citi – nepiesārņoti (koku augļi, banāni, ananāsi, tomāti utt.).