Pākšaugu ekonomiskā nozīme pagātnē un tagad: vēsturiskā loma sējumu rotācijā un attīstības faktori

Lopbarības un sēklu pākšaugi ir spēlējuši nozīmīgu vēsturisku lomu lauksaimniecības attīstībā. Kopš 1950. gadiem lopkopības intensifikācijas (ko veicināja masveida sojas imports Eiropā) un Eiropas politiskā atbalsta graudaugu un eļļas augu ražošanai (ko papildina masveida slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošana, izmantojot importētu fosilo enerģiju) kopējā ietekme ir samazinājusi pākšaugu īpatsvaru Francijas un Eiropas lauksaimniecībā. Šodien pieaug sociālekonomiskās prasības pēc (i) ilgtspējīgākām augkopības un lopkopības sistēmām, kas ņem vērā ražošanas izmaksas un ietekmi uz vidi, un (ii) patērēto produktu izsekojamības un pārtikas drošības nodrošināšanas. Šis jaunais konteksts ir labvēlīgs pākšaugu attīstībai, kuriem ir (i) ražotājiem priekšrocība fiksēt atmosfēras slāpekli, izmantojot simbiozi ar rizobiju baktērijām, kā arī laba tehniskā integrējamība dažādās audzēšanas sistēmās, un (ii) cilvēkiem vai dzīvniekiem — priekšrocību, ka tie ražo proteīnus ar labu uzturvērtību. Šī attīstība, kas veicinās ES lielāku autonomiju proteīnu resursu jomā, prasīs ciešu politisko lēmumu pieņēmēju sadarbību ar nozares dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.