Salātu audzēšanas sistēmas un kvalitāte. Kā pārskatīt audzēšanas sistēmas, lai samazinātu pesticīdu lietošanu un atlieku radīto risku?

Šajā rakstā tiek aplūkota saikne starp audzēšanu segtās platībās un dažiem salātu kvalitātes aspektiem (higiēniskā kvalitāte, kas saistīta ar fitosanitāro līdzekļu lietošanu un slāpekļa atliekvielām). Vispirms tajā tiek izklāstīta dažādu alternatīvu metožu un to kombināciju ietekme, galveno uzmanību pievēršot slimību kontrolei un īsāk apskatot šo tehnisko risinājumu ietekmi uz citiem kvalitātes kritērijiem. Tādējādi, pamatojoties uz eksperimentu rezultātiem, kas iegūti gan eksperimentālajā stacijā, gan lauksaimnieku laukos, tiks apspriesta slāpekļa mēslošanas agronomiskā nozīme, kā arī zaļmēslojuma, solarizācijas un organisko augsnes uzlabotāju kombināciju nozīme. Audzēšanas sistēmām izvirzīto mērķu daudzveidība (ražīgums, patogēnu kontrole, nitrātu noplūdes riska samazināšana gruntsūdeņos), metožu mijiedarbība un metožu pretrunīgā ietekme uz dažādiem patogēniem ievērojami sarežģī jaunu tehnisko sistēmu izstrādi. Beidzot tiek piedāvāti rīki, lai novērtētu audzēšanas metožu un sistēmu ietekmi, kā arī sistēmiskas pieejas, ar mērķi izstrādāt jaunas audzēšanas sistēmas sadarbībā ar lauksaimniecības attīstības dalībniekiem.