Pārmaiņas valsts politikas instrumentos: no līdzekļu nodrošināšanas saistībām uz lauksaimniecības un vides inovācijām?

Jautājums par pesticīdu lietošanas samazināšanu ir jāskata saistībā ar pārmaiņām valsts politikā, ko raksturo arvien lielāka vides mērķu integrācija (ko dēvē par „ekologizāciju”) lauksaimniecības politikā, kuras ietekme uz ražošanas sistēmām tiek analizēta šajā rakstā. Pēc tam, kad esam izsekojuši agri-vides politikas rašanos un tās izplatīšanos no perifērijas uz ražošanas centru, mēs parādām, ka ne vide, ne vides aizsardzības kustības nav bijušas galvenais dzinējspēks lauksaimniecības politikas ekoloģizācijā, kas atbilst nepieciešamībai pamatot valsts atbalstu lauksaimniekiem, balstoties uz principiem, kas ir saderīgi ar jauno budžeta un tirdzniecības situāciju. Lai novērtētu lauksaimniecības politikas ekoloģizācijas ietekmi uz ražošanas sistēmām, tiek veikts ekskurss uz Šveici — valsti, kas ir pionieris alternatīvu metožu popularizēšanā ķīmiskās cīņas vietā. Integrētā ražošana ir izveidojusies kā tehnisks modelis, ko virza profesionālā elite; tās plašāku ieviešanu nodrošināja līguma, kas saista lauksaimniekus ar sabiedrību, pārveidošana. Nobeigumā tiek izpētītas institucionālās izmaiņas, kas nepieciešamas, lai uzsāktu pārmaiņas vai atbalstītu pāreju uz ekoloģisku kultūraugu aizsardzības pārvaldību, piemēram, rezultātu saistību aizstāšana ar līdzekļu saistībām.