Izveidot ābeļu šķirņu ideotipu, lai izveidotu agronomiski produktīvus augļudārzus ar nelielu resursu patēriņu

Augļu audzēšana šobrīd saskaras ar virkni arvien pieaugošu spiedienu, kas apdraud tās produktivitāti. Ir jāuzsāk prakses radikāla pārveide, apvienojot ģenētiku un selekcionāru, agronomu, patologu, fiziologu, modelētāju, kā arī sociālekonomistu un augļkopības nozares pārstāvju kompetences. Jo īpaši ir nepieciešams pārskatīt šķirņu ideotipu koncepciju, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā šķirne tiek aplūkota tās vidē, pakļauta audzēšanas praksei un dažādām apstrādēm un manipulācijām, kas veido sarežģītu mijiedarbību, kuru ir jāoptimizē, lai risinātu dažādus ekonomiskos un vides izaicinājumus. Šajā rakstā mēs mēģinām izcelt dažas galvenās idejas, kas ir INRA veikto pētījumu pamatā un kas ļauj risināt trīskāršo sarežģītības līmeni, kas jāņem vērā ideotipu veidošanā: (i) apvienot vairāku gēnu labvēlīgos alēlus katram raksturlielumam, (ii) apvienot vairākus raksturlielumus, kuru ģenētiskais determinisms vai fizioloģija var izrādīties pretrunīgi, (iii) meklēt labvēlīgas sinerģijas starp ģenētisko potenciālu, vides ietekmi un audzēšanas praksi.