Inovācijas un vides rādītāji kazkopībā un aitkopībā: INRA ekspertīze lopkopības un vides jomā

Aitu un kazu audzēšanas sistēmas, tāpat kā citas lopkopības nozares, saskaras ar daudzveidīgiem vides izaicinājumiem: ierobežot nelabvēlīgo ietekmi un pozitīvi veicināt vides saglabāšanu vai uzlabošanu. INRA un tās partneru darbs ir lielā mērā vērsts uz šiem jautājumiem, uzskatot šo mazo atgremotāju audzēšanu par daļu no sarežģītām agroekosistēmām. Šis kopīgais kopsavilkums, pievēršot uzmanību dažādiem pieejas līmeņiem, apkopo pasākumus, kuros iesaistās INRA. Vispirms aplūkojot galvenās tendences attiecībā uz dzīvnieku skaitu un to ģeogrāfisko izplatību, šo saimniecību pielāgošanās vai izzušana ir novērojama, izmantojot tehniski ekonomiskas pieejas. Šajā kontekstā INRA bija svarīgi pievērsties galvenokārt izmaiņu cēloņiem un identificēt tehniskās, organizatoriskās un darbības inovācijas, kas tajās notiek. Kopumā šīs attīstības trīs galvenie virzītājspēki bija ganāmpulku lieluma un platību palielināšanās, saimniecības vadības (darba) vienkāršošana un ražošanas līdzekļu (izmaksu) izmantošanas samazināšana, dodot priekšroku vietējiem dabiskajiem lopbarības resursiem. Šajā kontekstā INRA novērtē arī dažu savu izgudrojumu pieņemamību. Šādā situācijā dzīvnieku audzēšanas prasmes vairs neaprobežojas tikai ar individuālās ražīguma maksimizēšanu. Ir nepieciešami šīm sugām specifiski pētījumi, lai identificētu selekcijas pazīmes, kas ir izšķirošas sistēmās, kuras spēj pielāgoties neparedzētiem apstākļiem. Galvenā ideja ir tāda, ka dzīvniekiem pašiem ir jāpiešķir adaptācijas spējas, kas iepriekš tika nepietiekami izmantotas vai pat ignorētas. Reprodukcijas kontrole joprojām rada nopietnas vides problēmas šīm sezonālajām sugām, un INRA šobrīd izstrādā alternatīvus risinājumus, lai aizstātu hormonālo preparātu lietošanas aizliegumu, jo tie atstāj atliekas un rada ētiskas bažas par to izmantošanu. Lai kvantitatīvi novērtētu šo lopkopības saimniecību vides rādītājus, INRA ir izveidojusi divas starpdisciplinārās platformas un izmanto eksperimentālās platības, kurās ilgtermiņā tiek pētītas lopkopības sistēmas. Izmantojot daudzdisciplināru pieeju, daudzkritēriju analīzes ļauj novērtēt šo saimniecību vides rādītājus gan attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm, gan fosilā kurināmā izmantošanu, gan bioloģisko daudzveidību. Šāda pieeja galvenokārt ļauj objektīvi novērtēt kompromisus starp ražīgumu un vides rādītājiem. Visbeidzot, plašākā mērogā — ražošanas baseinos un mikroregionos — pētniecības un rīcības pasākumi, kas vērsti uz dalībnieku koordināciju, ļauj novērtēt dalībnieku sadarbību, kas saskaņo ražošanas mērķus (ražošanas stabilitāti) ar pārdomātu ganību ekosistēmu izmantošanu. Šie pētījumi aptver teritorijas mērogus, kuros tiek ņemta vērā ainavas dimensija, jo īpaši tādēļ, ka, piemēram, mazo atgremotāju audzēšanai ir neapstrīdama nozīme ugunsgrēku novēršanā. Neatkarīgi no pieejas līmeņa aitu un kazu audzētavu vides snieguma novērtējums lielā mērā balstās uz sistēmu modelēšanu un/vai simulācijām.