Bioloģiskās lauksaimniecības daudzveidība: izaicinājumi tirgu veidošanā, šķirņu izvēlē un augu selekcijas programmās

Pašreizējā lauksaimniecības sistēmu dažādošanās kontekstā bioloģiskā lauksaimniecība (BL) bieži tiek uzskatīta par vienu no daudzajiem dažādošanās virzieniem vai par inovatīvu lauksaimniecības prototipu. Tomēr novērojumi, aptaujas un eksperimenti, kas veikti līdzdalības pētījumu ietvaros, pamato nepieciešamību uzskatīt BI par daudzveidīgu jomu. Pamatojoties uz Sylvander u.c. (2006) darbiem, šo daudzveidību var ilustrēt ar četriem lauksaimniecības modeļiem, kas definēti saskaņā ar sociālekonomisko asi, kurā individuālā loģika tiek pretstatīta kolektīvai pārvaldībai, un agroekoloģisko asi, kas nošķir analītiskās un sistēmiskās pieejas. Vai šīs daudzveidības ņemšana vērā maina veidu, kādā tiek uztvertas šķirņu inovācijas, augu selekcija un tirgu veidošana? Uz šo jautājumu ģenētikas, agronomijas, biometrijas, socioloģijas un antropoloģijas pētnieki atbild apstiprinoši, nošķirot četrus lauksaimniecības modeļus pēc (i) attiecībām ar tirgu (no pielāgošanās līdz kopīgai veidošanai) (ii) meklētajām šķirnēm: no kultūrvēsturiskā mantojuma līdz daudzfunkcionālām šķirnēm, kas liecina par tehnisko, ētisko un sociālo progresu, (iii) mērķiem: vienkāršs ģenētiskais progress vai lauksaimnieku lomas stiprināšana, (iv) selekcijas dalībniekiem: no lauksaimnieka līdz lielajiem sēklu ražotājiem, (v) vides uztverē: no vienkāršas biofiziskās vides līdz sociālekonomisko komponentu integrācijai