Piena govju barības uzņemšana no lauksaimniecībā audzētu graudu un proteīnaugu maisījumiem ziemas barības devā

Šis pētījums tika veikts pēc latīņu kvadrāta metodes, iesaistot 3 grupas pa 8 piena govīm katrā (50 % Holšteinas šķirnes, 50 % Montbéliardes šķirnes). Dzīvniekiem tika barota 4 kg/VL/dienā kāda no graudu un proteīnaugu maisījumiem, 8 kg sausnas/VL/dienā lucernas un daktilas siena, kā arī pastāvīgā zālāja siena pēc patikas. Pārbaudītās devas uzrādīja labu slāpekļa un enerģijas līdzsvaru, taču tas ievērojami atšķīrās atkarībā no devas (101–106 g PDIN/UFL). Piena ražība (20,3 kg piena/govs/dienā) un tauku saturs (41,3 g/kg piena) būtiski neatšķīrās atkarībā no patērētās devas. Piena govīm, kuras saņēma auzu un vīķu maisījumu, kopbaltums bija ievērojami zemāks nekā abām pārējām barības devām. Šo rezultātu var izskaidrot ar (i) slāpekļa pārpalikumu salīdzinājumā ar enerģiju un (ii) zemāku cietes saturu salīdzinājumā ar abām pārējām devām. Koncentrāti nedaudz veicināja slāpekļa piegādi barības devā (22,6 % no PDIN devas). Tādējādi bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās, kurās tiek praktizēta daudzveidīga kultūru audzēšana un piena lopkopība un kurās ir pieejami slāpekli bagāti rupjā barība, lēmums par labības un proteīnaugu kultūru audzēšanu un šo kultūru sastāva izvēle pirmām kārtām jāpamato ar agronomiskajiem, nevis zootehniskajiem apsvērumiem, jo tās nav nepieciešamas piena govju devu līdzsvaram.