Optimizēta pakaišu aerācija un piedevu pievienošana amonjaka emisiju samazināšanai

Projekts „BroilerNet“ apkopo daudzsološas un veiksmīgi īstenotas labas prakses (GP), lai risinātu nozares problēmas.

Šī prakse ir vērsta uz to, lai mājputnu pakaiši paliktu sausi un drupanīgi visā ražošanas ciklā, apvienojot agrīnu, regulāru aerāciju ar mērķtiecīgu svaiga materiāla pievienošanu. Mitrums un sablīvēšanās ir galvenie amonjaka izdalīšanās cēloņi, un, ierobežojot abus, lauksaimnieki var ievērojami samazināt amonjaka emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti mājputnu novietnē. Praksē pakaiši ir viegli jāpārmaisī no darbības sākuma līdz aptuveni 20. dienai, apmēram ik pēc piecām dienām, galvenokārt zem dzirdinātāju rindām, kur veidojas mitras vietas. Var izmantot mehāniskus rīkus, piemēram, skarifikatoru. Aerāciju ir jāapvieno ar labi noregulētu ventilāciju (gaisa plūsmu, temperatūru un mitrumu), lai nodrošinātu efektīvu žāvēšanu. Svaigu pakaišu slāni vajadzētu pievienot lokāli mitrās vai sablīvētajās vietās. Efektīva lauksaimnieka rīcības shēma sākas ar apmēram 2 kg dehidrētu koksnes skaidu uz 1 m² betona grīdas, kam seko iknedēļas mērķtiecīga papildināšana (apmēram 2,5–3 kg pakaišu uz 1 m²) bojātajās zonās. Lai gan koksnes skaidu un salmu kombinēta izmantošana palielina pakaišu izmaksas (aptuveni 1,19 eiro/m² jeb 1600 eiro par 1350 m² lielu novietni, salīdzinot ar 300 eiro, ja izmanto tikai salmus), kopējie ieguvumi var sasniegt aptuveni 10 % pateicoties labākiem rezultātiem. Ieguvumi ietver zemāku amonjaka līmeni, uzlabotu pēdu veselību (ar potenciālu prēmiju 25 eiro par tonnu, ja pododermatīta sastopamība ir zemāka par 10 %), vidējo dienas pieaugumu +10 %, barības izmantošanas efektivitāti +10 % un mirstības un izbrāķēto dzīvnieku skaita samazinājumu par 10 %. Galvenie ieteikumi: rīkoties savlaicīgi, negaidīt, kamēr veidosies garoza, izmantot materiālu maisījumu (vienīgi salmu izmantošana ir mazāk efektīva) un rūpīgi uzraudzīt klimata sensorus. Jārēķinās ar aptuveni 17 stundām papildu darba uz katru partiju. Ja šī prakse tiek pareizi īstenota, tā lauksaimniekiem nodrošina ieguvumus vides, ekonomikas un dzīvnieku labturības jomā.