Noturīgie organiskie piesārņotāji bioloģiskās izcelsmes mēslošanas līdzekļos, kas ražoti no atkritumiem

Šajā pētījumā tiek novērtēta noturīgo organisko piesārņotāju — tostarp PFAS, PCB, PCDD/F un PAH — klātbūtne bioloģiskās izcelsmes mēslošanas līdzekļos (BBF), kas iegūti no lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības un notekūdeņu dūņu atkritumiem. Lielākā daļa BBF atbilda ES noteiktajām robežvērtībām, izņemot pirolizētos notekūdeņu dūņus, kuros tika konstatēts paaugstināts PAH līmenis. Augsts ekstrahējama organiskā fluora (EOF) saturs dažos BBF liecina par ievērojamu PFAS saturu, jo īpaši produktos, kas ražoti no notekūdeņu dūņām un vistu mēsliem. Termiskas apstrādes metodes, piemēram, pirolīze un sadedzināšana augstās temperatūrās, samazināja noturīgo organisko piesārņotāju (POP) koncentrācijas, lai gan dažkārt kā blakusprodukti veidojās PAH. BBF, kas ražoti no bioloģiskajiem atkritumiem un higienizētiem lauksaimniecības atkritumiem, uzrādīja zemākus piesārņotāju līmeņus. Laika gaitā novērotās tendences liecina par senu piesārņotāju koncentrāciju samazināšanos notekūdeņu dūņās, ko saista ar regulējuma ieviešanu un procesu uzlabojumiem. Prognozējošā modelēšana liecina, ka BBF izmantošana rada zemu augsnes piesārņojuma risku, ar minimālu uzsūkšanos augos un niecīgu ietekmi uz cilvēkam pieļaujamo dienas devu. Tomēr PFAS bioloģiskā pieejamība dārzeņos joprojām rada bažas, kas prasa turpmāku uzraudzību un apstrādes optimizāciju. Pētījuma rezultāti apstiprina, ka noteiktu BBF izmantošana aprites ekonomikas lauksaimniecībā ir droša, taču uzsver nepieciešamību veikt mērķtiecīgu kontroli pār produktiem, kas iegūti no notekūdeņu dūņām.