Pākšaugu selekcija agroekoloģiskās pārejas nodrošināšanai Eiropā

Pākšaugu selekcija Eiropā ir būtiska klimata izturības, ilgtspējas un pārtikas drošības nodrošināšanai. Galvenie uzdevumi ietver sausuma un slimību izturības uzlabošanu, starpkultūru audzēšanas sistēmu optimizēšanu, kā arī ģenomiskās selekcijas attīstīšanu ražas un pielāgošanās spēju uzlabošanai. Pētījumi liecina par genomiskās selekcijas efektivitāti tādu pazīmju kā zirņu graudu ražība galējā sausuma apstākļos un konkurētspēja zirņu un graudaugu maisījumos. Pazemes āboliņa šķirņu maisījumi uzrāda labākus rezultātus Vidusjūras reģiona apstākļos, savukārt Medicago truncatula simbiotisko gēnu ģenētiskā daudzveidība veicina labāku sēnīšu veidošanos. Klimata prognozes uzsver nepieciešamību veikt selekciju, ņemot vērā izmainītos nokrišņu modeļus. Izturība pret slimībām, tostarp broomrape (Ornithogalum) apkarošana, un atbilstība ES bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem (piemēram, 2021. gada noteikumiem par reproduktīvo materiālu) nosaka selekcijas prioritātes. Tādi resursi kā EURISCO un GENESYS atbalsta piekļuvi daudzveidīgai ģenētiskajai materiālam, uzsverot labi raksturotu kolekciju nozīmi. Ir būtiski integrēt genomiku, līdzdalības selekciju un klimata pielāgošanās stratēģijas. Joprojām pastāv izaicinājumi, lai saskaņotu ģenētisko progresu ar ĢMO un gēnu rediģēšanas noteikumiem, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi inovācijām.