Bioenerģija ES: 2021. gada statistikas dati un politikas perspektīvas

2021. gadā bioenerģija nodrošināja 59 % no ES atjaunojamās enerģijas patēriņa, kurā vadošo lomu ieņēma cietās biodegvielas (70 %), šķidrās biodegvielas (13 %), biogāzes (10 %) un cietie sadzīves atkritumi (7 %). Cietās biodeļvielas ražošanas apjoms pieauga no 3,3 miljoniem TJ (2008. gadā) līdz 4,4 miljoniem TJ (2021. gadā), ko veicināja koksnes biomasa (66 %), organiskie atkritumi (26 %) un lauksaimniecības biomasa (8 %), visstraujāko pieaugumu piedzīvojot granulām un dzīvnieku atkritumiem. Šķidro biodegvielu apjoms sasniedza 16,5 miljonus toe, galvenokārt biodīzeļdegvielas (80 %) un bioetanola (18 %) veidā, ko galvenokārt izmanto transportā. Biogāzes ražošanas apjoms sasniedza 15 miljonus toe, un lielākie ražotāji bija Vācija (50 %), Itālija (14 %) un Francija (9 %). Pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva (2023) paaugstina 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķi līdz 42,5 %, ievieš stingrākus ilgtspējas noteikumus — paplašinot kritērijus iekārtām ar jaudu ≥7,5 MW, aizliedzot subsīdijas enerģijai no zāģbaļķiem, celmiem, saknēm un rūpnieciskajiem apaļkokiem, kā arī veicinot biomasas kaskādes izmantošanu. ES mērķis ir sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam saskaņā ar Eiropas Zaļo darījumu un „Fit for 55” pasākumu kopumu.