AI tulkots

Piena lopkopības automatizācija ar slaukšanas un barošanas robotiem

Automatizētās slaukšanas un barošanas sistēmas uzlabo efektivitāti, dzīvnieku labturību un darba elastīgumu mūsdienu piena lopkopībā

vai

Detalizēts apraksts

Piena lopkopības automatizācija, izmantojot slaukšanas un barošanas robotus, samazina darba slodzi, nodrošina lielāku laika elastību un veicina individuālu dzīvnieku aprūpi. Automātiskās slaukšanas sistēmas (AMS) ar vienvietīgām, daudzvietīgām un karuseļa konfigurācijām ļauj veikt autonomu slaukšanu, sasniedzot dienas ražību 2200–2400 litru apmērā uz vienu robotu. Šīs sistēmas izmanto koncentrētu barību kā pievilinātāju, vāc plašu datu klāstu un uzlabo slaukšanas biežumu. Automātiskās barošanas sistēmas piedāvā trīs posmus: sajaukšanu un sadali, ar papildus pildīšanu un stumšanu, kā arī pilnīgu izņemšanu un transportēšanu, nodrošinot svaigas devas vairākas reizes dienā. Tas uzlabo barības izmantošanas efektivitāti, samazina atkritumus un veicina ganāmpulka aktivitāti. Priekšrocības ietver augstāku ražību, labāku dzīvnieku uzraudzību, samazinātu fizisko slodzi, mazāku darba laiku, lielāku grafika elastīgumu un potenciālus personāla izmaksu ietaupījumus. Izaicinājumi ietver jaudas izmantošanu, higiēnu, programmatūras saderību, vadības pielāgošanos un darba drošību. Ieguldījumu izmaksas svārstās no 50 000 līdz 150 000 eiro bez PVN slaukšanas robotiem un 50 000 eiro bez PVN barošanas robotiem, ar papildu izmaksām barības pagatavošanai. Palielināta koncentrātu izmantošana paaugstina mainīgās izmaksas par 0,8 centiem par kilogramu piena, bet fiksētās izmaksas tiek kompensētas ar samazinātām telpu vajadzībām. Pāreja prasa pielāgojumus ganāmpulka pārvaldībā, dzīvnieku uzvedībā un saimniecības organizācijā. Veiksme ir atkarīga no darba slodzes un nākotnes mērķiem. Šī metode nodrošina ekonomisko un sociālo noturību, tehnisko efektivitāti, uzlabotu dzīvnieku labturību un veselību, kā arī ieguvumus vides jomā. Kāds lauksaimnieks apstiprina, ka automatizācija ir ekonomiski dzīvotspējīga saimniecībām ar ierobežotu darbaspēku, ja tehnoloģija tiek labi izmantota. Projekts finansēts no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101000770.

1/1

vai

Detalizēta informācija par materiālu

Projekts

R4D

Resilience For Dairy

Atrašanās vieta
Europe
Autori
IT - Serena Soffiantini, EN & DE Kelly Schmit, SI - Marija Klopcic, FI - Kaisa Kuoppala, ES - Jon San Jose
Mērķis
Communication, Dissemination

Faila tips
dokuments
Izveidots
2024. g. 30. jūn.
Izcelsmes valoda
English
Oficiālā projekta tīmekļa vietne
R4D
Licence
CC BY-ND