Vairāk nekā tikai gaļas vai sintētisko slāpekļa mēslošanas līdzekļu aizvietotājs: pārskats par pākšaugu fitoķīmiskajām vielām kā „Vienotās veselības“ virzītājspēkiem, ņemot vērā to ietekmi uz augsnes un zarnu mikroorganismu funkcionālo daudzveidību

Pākšaugi ir būtiski veselīgām agroekosistēmām, un to bagātīgais fitoķīmisko vielu saturs ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku vispārējo labklājību, kā arī vides ilgtspēju. Lai gan šiem fitoķīmiskajiem savienojumiem var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme, pākšaugi tradicionāli tiek selekcionēti, lai iegūtu genotipus ar zemāku noteiktu augu fitoķīmisko vielu saturu, īpaši to, kuras parasti dēvē par „barības atbaidītājiem”, tostarp fenola savienojumiem, saponīniem, alkaloīdiem, tanīniem un rafinozes grupas oligosaharīdiem (RFO). Tomēr, ja tos iekļauj sabalansētā uzturā, šādi pākšaugu fitoķīmiskie savienojumi var sniegt veselības ieguvumus gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tie var pozitīvi ietekmēt cilvēka zarnu mikrobiomu, veicinot labvēlīgo baktēriju augšanu, sekmējot zarnu veselību un izrādot pretiekaisuma un antioksidantu īpašības. Papildus uzturvērtībai pākšaugu fitoķīmiskie savienojumi spēlē būtisku lomu arī augsnes veselībā. Fitoķīmiskās vielas, kas atrodas to dzinumu un sakņu atliekās, parasti paliek laukā, pozitīvi ietekmējot augsnes barības vielu stāvokli un mikrobiomas daudzveidību, tādējādi uzlabojot augsnes funkcijas un labvēlīgi ietekmējot nākamās kultūras ražību un iznākumu. Šajā pārskatā tiek izpētīta pākšaugu fitoķīmisko vielu loma no „vienas veselības” perspektīvas, izvērtējot to ietekmi uz augsnes un zarnu mikrobu ekoloģiju, tādējādi pārvarot plaisu starp cilvēku uzturu un agroekoloģijas zinātni.