Pastāvīgās zālāju platības un ekosistēmu pakalpojumi, piemērojot mērenu apsaimniekošanu

Pastāvīgās zālāju platības ES sniedz būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, bioloģisko daudzveidību, oglekļa piesaisti un ūdens kvalitāti, ja tās tiek apsaimniekotas ar vidēju intensitāti. Baltos Karpatos zema līdz vidēja intensitāte veicina augu daudzveidību, augsnes aizsardzību un lopbarības ražošanu. Klimata pārmaiņas un politiskie ierobežojumi, piemēram, mēslošanas līdzekļu aizliegumi sausuma periodos, apdraud šos ieguvumus. Lauksaimniecības vides shēmas veicina ilgtspējīgas prakses, taču to izmantošana joprojām ir zema, jo tiek uzskatīts, ka tās rada ražīguma zudumu un palielina darba apjomu. Lai panāktu līdzsvaru starp ražīgumu un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, ir nepieciešamas efektīvas, reģionam specifiskas stratēģijas.